Labākas atbildes, plašāka domāšana: ko dod ChatGPT un kritiskās domāšanas mācības

Kas notiek, kad studenti izmanto ChatGPT reālam uzdevumam? Vai kvalitātes uzlabojumi tiek panākti uz oriģinalitātes rēķina?

Jaunā eksperimentā Bocconi Universitātes pētnieki sadarbībā ar OpenAI ekonomikas pētniecības komandu atklāja, ka piekļuvei ChatGPT un kritiskās domāšanas mācībām ir atšķirīga, taču savstarpēji papildinoša ietekme. Piekļuve ChatGPT uzlaboja studentu darbu kvalitāti un saskaņotību, savukārt cēloņsakarību spriestspējas — kritiskās domāšanas veida — vingrinājums palīdzēja studentiem radīt vairāk unikālu ideju. Studentiem, kuriem bija gan piekļuve ChatGPT, gan šīs mācības, bija vērojami abi ieguvumi.

Rezultāti arī uzsver, cik svarīgi studentu izaugsmi vērtēt vispusīgi. Tā kā MI palīdz studentiem vieglāk sagatavot noslīpētas atbildes, uzdevumi, iespējams, jāpielāgo, lai vērtētu arī citas vēlamās īpašības, piemēram, oriģinalitāti. 

Eksperimentā vairāk nekā 1000 Bocconi Universitātes pirmā kursa bakalaura programmu studentu risināja reālu uzņēmējdarbības situāciju, izstrādājot mārketinga ieteikumus universitātes suvenīru veikalam.

Studentus pēc nodarbību grupām nejauši iedalīja vienā no četrām grupām: ar piekļuvi ChatGPT (GPT‑4o), cēloņsakarību spriestspējas mācībām, abiem vai nevienu no tiem. Cēloņsakarību spriestspēja ir īpašs kritiskās domāšanas veids, kas saistīts ar cēloņu un seku sasaisti un spēju izskaidrot, kāpēc konkrēts risinājums varētu darboties vai nedarboties. Studentu mācības nebija saistītas ar MI. Tajās cēloņsakarību spriestspējas jēdzienus apguva vingrinājumā, kas ietvēra spēli, piemērus, jautājumus un atgriezenisko saiti. 

Studentu iesniegtos darbus apmācīti vērtētāji novērtēja pēc piecu punktu kritēriju skalas. Atsevišķi pētnieki izmantoja automatizētu teksta analīzi, lai katrā darbā noteiktu ideju skaitu un daudzveidību, cēloņsakarību spriestspējas pazīmes un līdzību ar trīs ekspertu darbiem. 

Studenti, kuriem bija piekļuve ChatGPT, piecu punktu skalā ieguva gandrīz par pilnu punktu vairāk. Viņu atbildēs bija vairāk ideju, skaidrāka loģika un lielāka līdzība ar ekspertu sagatavotajiem ieteikumiem. Citiem vārdiem, MI palīdzēja iesācējiem radīt profesionālāka līmeņa darbus. Svarīgi, ka studenti savus uzdevumus vienkārši nenodeva izpildīt ChatGPT. Viņiem joprojām bija jāizlemj, ko jautāt, jāizvērtē atbildes un jāizvēlas, ko iekļaut gala darbā. 

Kritiskās domāšanas vingrinājums deva negaidītāku rezultātu. Studenti, kuri izpildīja vingrinājumu, skaidrāk paskaidroja, kāpēc viņu idejas varētu darboties un kādos apstākļos tās varētu neizdoties, taču pēc vērtēšanas kritērijiem nesaņēma vairāk punktu. Tajos tika vērtēts tikai tas, cik labi ieteikumi palīdz sasniegt divus ierastus mārketinga mērķus: veicināt universitātes veikala atpazīstamību un izmantošanu.

Teksta analīze atklāja vēl kādu ieguvumu, ko vērtēšanas kritēriji neaptvēra. Studenti, kuri izpildīja vingrinājumu, kopumā radīja daudzveidīgākas idejas, kas vairāk atšķīrās no pārējo studentu idejām. Tas ir būtiski, jo tradicionāli vērtēšanas kritēriji, kādi tika izmantoti arī šajā eksperimentā, var atalgot skaidru un labi strukturētu atbildi, bet nepamanīt, vai students ir radījis ideju, kādas nebija nevienam citam.

Diskusiju par izglītību var būt vilinoši pasniegt kā izvēli: vai studentiem jāmācās domāt patstāvīgi vai izmantot MI.

Šis eksperiments parāda, ka abi ir vērtīgi, taču katrs citā veidā. Piekļuve MI palīdzēja studentiem sagatavot noslīpētākas, idejām bagātākas un loģiskākas atbildes. Kritiskās domāšanas mācības mudināja viņus izstrādāt plašāku oriģinālu ideju klāstu, apšaubīt pieņēmumus un pamatot, kāpēc viņu idejām vajadzētu darboties.

Kopā tie viens otru papildina. 

Studentiem, kuriem tika nodrošināta gan piekļuve ChatGPT, gan kritiskās domāšanas vingrinājums, bija vērojami abu sniegtie ieguvumi. Viņu ideju daudzveidība bija līdzvērtīga to studentu rezultātiem, kuri izpildīja tikai vingrinājumu. Viņu vērtējums un ideju skaits bija līdzīgs to studentu rezultātiem, kuriem bija tikai piekļuve ChatGPT. Viņu darbiem bija raksturīga arī lielāka loģiskā saskaņotība un vairāk pazīmju, ka studenti meklē skaidrojumus un apšauba pieņēmumus. Kopumā šī grupa uzrādīja uzlabojumus visplašākajā rādītāju klāstā. 

Eksperimenta nejaušinātais plānojums ļāva pētniekiem padziļināti izpētīt atsevišķos faktorus, nošķirot ChatGPT piekļuves un kritiskās domāšanas vingrinājuma ietekmi no abu kopīgās ietekmes. Tādēļ šis eksperiments ir īpaši vērtīgs papildinājums strauji augošajam pētījumu kopumam par MI ietekmi uz studentiem un par to, kā vislabāk organizēt un atbalstīt viņu mācīšanos. 

Atšķirība starp vingrinājuma ietekmi uz studentiem un tradicionālā tipa vērtēšanas kritērijos atspoguļoto norāda uz plašāku izaicinājumu, ar ko saskaras skolas. 

Ja MI var palīdzēt studentiem radīt noslīpētus, ekspertu darbiem līdzīgus rezultātus, tad gala atbilde vien sniedz mazāk informācijas par to, ko students patiesībā saprot. 

Daudzi pedagogi jau apsver, kā reaģēt uz nepieciešamību mainīt uzdevumus un vērtēšanu. Tas turpina gadu desmitiem vērojamo tendenci, kurā tehnoloģijas un izglītība attīstās kopā, lai palīdzētu studentiem apgūt mūsdienu sabiedrībā vajadzīgās prasmes.

Šie rezultāti uzsver, cik svarīgi ir atalgot studentus par darbiem, kuros redzama oriģinalitāte, spriestspēja un vairāku pieeju apsvēršana, nevis tikai par ierastākajām vai noslīpētākajām atbildēm. 

Galvenais secinājums: MI palīdzēja studentiem uzlabot atbildes. Kritiskās domāšanas mācības palīdzēja paplašināt viņu ideju loku. Gatavojot studentus nākotnei, abiem ir savstarpēji papildinoša loma.